Parasti PPP līgumu darbību pirms termiņa var izbeigt šādu iemeslu dēļ:
11.a. Līguma darbības izbeigšana Privātā partnera saistību neizpildes dēļ
Lielākajā daļā PPP līgumu uzskaita Privātā partnera saistību neizpildes gadījumus, kuros Publiskajam partnerim ir tiesības (bet ne pienākums) izbeigt līguma darbību. Šajā sarakstā parasti iekļauj šādus gadījumus:
Dažos PPP līgumos izmanto plašu vai vispārīgu Privātā partnera saistību neizpildes definīciju, neuzskaitot konkrētus saistību neizpildes gadījumus. Šādā gadījumā definīcija bieži vien ietver būtiskuma pārbaudi, lai līguma darbību pirms termiņa varētu pārtraukt tikai tad, ja saistību neizpilde ir nopietna un tai ir nozīmīgas sekas.
PPP līgumā var noteikt ierobežotu periodu, kurā Privātajam partnerim ir jāizpilda attiecīgās saistības vai jānovērš apstākļi, kuru dēļ šīs saistības nav pildītas, lai Publiskais partneris neizbeigtu līguma darbību. Parasti tas ir atkarīgs no saistību neizpildes smaguma pakāpes vai veida (piemēram, vai Privātais partneris ir spējīgs izpildīt attiecīgās saistības).
Parasti Publiskajam partnerim, īstenojot tiesības izbeigt PPP līguma darbību Privātā partnera saistību neizpildes dēļ, ir jāņem vērā augstākās prioritātes aizdevēju tiesības iejaukties PPP līgumā, lai censtos novērst saistību neizpildi un nepieļaut līguma darbības izbeigšanu (sk. 14.h. tematu).
NB! Eurostat piezīmes
Eurostat uzskata, ka noteikumi, kuros ir norādīti apstākļi un kārtība, kādā Publiskais partneris var izbeigt PPP līguma darbību Privātā partnera saistību neizpildes dēļ, tostarp
neietekmē statistisko uzskaiti. Tomēr atsevišķi ir jāizvērtē noteikumi par kompensāciju, ko Publiskajam partnerim var nākties maksāt, ja tā pirms termiņa izbeigs PPP līguma darbību Privātā partnera saistību neizpildes dēļ (sk. 12.a. tematu).
11.b. Līguma darbības izbeigšana Publiskā partnera saistību neizpildes dēļ
PPP līgumos parasti uzskaita Publiskā partnera saistību neizpildes gadījumus, kuros Privātajam partnerim ir tiesības (bet ne pienākums) izbeigt līguma darbību. Šajā sarakstā parasti iekļaus šādus gadījumus:
Dažos PPP līgumos Publiskā partnera saistību neizpildes definīcija ir plaša, bieži vien balstās uz būtiskuma pārbaudi, lai līguma darbību pirms termiņa varētu pārtraukt tikai tad, ja saistību neizpilde ir nopietna un tai ir nozīmīgas sekas.
Dažās jurisdikcijās, kurās līgumā skaidri netiek paredzētas Privātā partnera tiesības izbeigt līguma darbību Publiskā partnera saistību neizpildes dēļ, Privātais partneris parasti var atsaukties uz līdzīgas iedarbības pamata tiesību aktu noteikumiem.
PPP līgumā var noteikt periodu, kurā Publiskajam partnerim ir jāizpilda attiecīgās saistības (ja tas ir iespējams), lai Privātais partneris neizbeigtu līguma darbību.
NB! Eurostat piezīmes
Eurostat uzskata, ka noteikumi, kuros ir norādīti apstākļi un kārtība, kādā Privātais partneris var izbeigt līguma darbību Publiskā partnera saistību neizpildes dēļ, tostarp
neietekmē statistisko uzskaiti.
Tomēr jānorāda, ka, ja tādēļ, ka pastāv iemesli līguma darbības izbeigšanai pirms termiņa Publiskā partnera saistību neizpildes dēļ, Publiskais partneris uzņemas riskus, kas saskaņā ar šo Rokasgrāmatu (angliski, latviski) ietekmē statistisko uzskaiti (piemēram, Publiskais partneris uzņemas 6. tematā minēto risku attiecībā uz Privātā partnera izpildi vai vispārējus makroekonomikas riskus), tas ir statistiskajā uzskaitē SVARĪGS jautājums.
Turklāt atsevišķi ir jāizvērtē noteikumi par kompensāciju, ko Publiskajam partnerim var nākties maksāt, ja tas pirms termiņa izbeigs PPP līguma darbību Publiskā partnera saistību neizpildes dēļ (sk. 12.b. tematu).
11.c. Līguma darbības izbeigšana, ko brīvprātīgi veic Publiskais partneris
Parasti Publiskajam partnerim ir skaidri noteiktas (PPP līgumā vai pamata tiesību aktos) tiesības izbeigt PPP līguma darbību pēc savas vēlēšanās (neatkarīgi no tā, kā abas puses pilda līgumu). Dažreiz šīs tiesības ir tikai gadījumos, kad Publiskā partnera rīcību rosina īpaši apstākļi (piemēram, sevišķi svarīgas sabiedrības intereses).
NB! Eurostat piezīmes
Eurostat uzskata, ka tas, ka Publiskajam partnerim ir paredzētas (vai nav paredzētas) tiesības pēc savas vēlēšanās izbeigt PPP līguma darbību ierobežotu vai neierobežotu iemeslu dēļ, neietekmē statistisko uzskaiti. Tomēr atsevišķi ir jāizvērtē noteikumi par kompensāciju, ko Publiskajam partnerim var nākties maksāt, ja tā brīvprātīgi pirms termiņa izbeigs PPP līguma darbību (sk. 12.c. tematu).
11.d. Līguma darbības izbeigšana nepārvaramas varas dēļ
PPP līgumos bieži tiek atzītas abu pušu tiesības izbeigt līguma darbību, ja nepārvarama vara ir turpinājusies ilgāku laiku – parasti no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.
NB! Eurostat piezīmes
Eurostat uzskata, ka ne noteikums, kas ļauj pirms termiņa izbeigt līguma darbību ar nepārvaramu varu saistītu risku dēļ, ne tas, cik ilgi jāturpinās nepārvaramas varas gadījumam, lai tā dēļ izbeigtu līguma darbību, neietekmē statistisko uzskaiti. Tāpat arī, ja līgumā nav iekļauti noteikumi, kas ļautu izbeigt līguma darbību ar nepārvaramu varu saistītu risku dēļ, neietekmē statistisko uzskaiti. Tomēr pašas nepārvaramās varas definīcija var ietekmēt statistisko uzskaiti (sk. 6. tematu), tāpat to var ietekmēt arī noteikumi par kompensāciju, ko Publiskajam partnerim jāmaksā, PPP līgumu izbeidzot pirms termiņa nepārvaramas varas dēļ (sk. 12.d. tematu).
11.e. Līguma darbības izbeigšana, kas saistīta ar neapdrošināmību
Daudzos PPP līgumos nosaka, ka Publiskais partneris dala vai uzņemas projekta pamatapdrošināšanas nepieejamības risku. Parasti tas tiek panākts, Publiskajam partnerim, kad kāds risks kļūst neapdrošināms, nolemjot:
Ja Publiskais partneris izvēlas pašapdrošināt neapdrošināmu risku un tas vēlāk īstenojas, Publiskais partneris parasti var izbeigt PPP līguma darbību tā vietā, lai izmaksātu Privātajam partnerim apdrošināšanas atlīdzībai līdzvērtīgu summu. Dažos PPP līgumos tiek skaidri noteikts, ka konkrēti šādā situācijā Publiskajam partnerim ir tiesības izbeigt līguma darbību, bet, ja šādas tiesības nav skaidri noteiktas, Publiskais partneris var izmantot savas vispārējās vienpusējās tiesības jebkurā laikā izbeigt līguma darbību.
NB! Eurostat piezīmes
Eurostat uzskata, ka tas, ka Publiskajam partnerim ir vai nav paredzētas tiesības izbeigt līguma darbību ar neapdrošināmību vai neapdrošināmu risku iestāšanos saistītu iemeslu dēļ, neietekmē statistisko uzskaiti. Tomēr paši pamata noteikumi par neapdrošināmību gan var ietekmēt statistisko uzskaiti (sk. 9.d. tematu), tāpat to var ietekmēt arī noteikumi par kompensāciju, ko Publiskajam partnerim jāmaksā, PPP līguma darbību izbeidzot neapdrošināmības dēļ (sk. 12.e. tematu).
Riska sadale pirmstermiņa izbeigšanai ir atkarīga no izbeigšanas pamatojuma, un tie nosaka arī izbeigšanas finansiālās sekas. Galvenie riski, kas saistīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, ir tādi, ka Privātajam partnerim tiek liegta sagaidāmā ieņēmumu plūsma, lai atmaksātu parādu, kas tam radās, izstrādājot projektu, un projekta aktīvu vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana Publiskajam partnerim. Izbeigšanas apstākļu sarežģītība un dažādība noved pie tā, ka puses vienmēr cenšas PPP līgumā iekļaut skaidrus līguma mehānismus, kuros ir vispusīgi izklāstīts, kādi apstākļi var būt par iemeslu līguma izbeigšanai, kurš var izbeigt līgumu un kādas izbeigšanas sekas būs Publiskajam partnerim un Privātajam partnerim, kā arī aizdevējiem vai citām nozīmīgām trešajām personām.
Publiskais partneris nedrīkst "netaisnīgi iedzīvoties", saņemot aktīvu, par kuru tas nav samaksājis paredzamo līgumcenu. Šis ir juridiskais pamatprincips, un tas būtu jāņem vērā, izstrādājot piemērojamos izbeigšanas kompensācijas noteikumus.
Publiskajam partnerim papildus maksājuma veikšanai būs jāņem vērā arī citi riski, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu, piemēram, reputācijas riski, pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība, darbu pabeigšana vai paša pamatlīdzekļa uzturēšana, vai projekta atkārtota izsludināšana.
Izbeigšanas tiesības: Publiskais partneris uzņemas izbeigšanas risku par pārkāpumiem, kuriem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz Privāto partneri vai projektu (piemēram, atsavināšana saistībā ar PPP projektu un nemaksāšana). Parasti tiek pārbaudīts, vai noklusējuma notikums, kad līgums tiek automātiski izbeigts, ir padarījis Privātajam partnerim neiespējamu līguma izpildi, un jebkuram būtiskuma slieksnim jābūt skaidri definētam.
Lai mazinātu līguma izbeigšanas risku, Publiskajam partnerim būtu jānodrošina labvēlības periodu iestrādāšana (piemēram, nemaksāšanas gadījumā), lai tam būtu iespēja labot saistību nepildīšanu un samazinātu risku, ka līguma izbeigšanas tiesības izriet tikai no, piemēram, administratīvās kļūdas.
Izbeigšanas tiesības: Dažos PPP līgumos var būt ietverti īpaši noteikumi, kas pusēm dod tiesības izbeigt PPP līgumu, ja ir ieildzis politiskais risks. Politiskā riska notikumu veids, uz kuru attiecas šie noteikumi, var ietvert Publiskā partnera saistību nepildīšanas veidu, kas norādīts Publiskā partnera saistību neizpildes gadījumā, kā arī izmaiņas tiesību aktos, ja nav panākta vienošanās par līguma turpināšanu. Tas varētu nozīmēt, ka PPP līgumā ir:
a) ir tikai politiskā riska noteikumi,
b) ir tikai Publiskā partnera saistību neizpildes noteikumi vai
c) ir vairāku noteikumu kombinācija, kas attiecas uz konkrētiem politiskā riska jautājumiem, piemēram, izmaiņām tiesību aktos.
Izbeigšanas tiesības: Apmaiņā pret tiesībām izbeigt līgumu ērtību dēļ Publiskais partneris uzņemas šī notikuma risku. Pirms lēmuma pieņemšanas par savu izbeigšanas tiesību izmantošanu tam vajadzēja pilnībā apsvērt un sagatavoties izbeigšanai. Paziņojuma termiņam jābūt pēc iespējas īsākam, bet tādam, kas ir pietiekams, lai abas puses veiktu attiecīgus pasākumus attiecībā uz projekta izbeigšanu un veicinātu izbeigšanas saistību izpildi.
Izbeigšanas tiesības: puses dala nepārvaramas varas izbeigšanas risku. Parasti tas rodas pēc 6–12 mēnešiem ilgstošas nepārvaramas varas, kad puses nevar vienoties par risinājumu projekta turpināšanai.
Izbeigšanas tiesības: Privātais partneris uzņemas PPP līguma darbības pārtraukšanas risku, ja Privātais partneris ir pieļāvis nopietnas kļūdas saistībā ar PPP projekta īstenošanu. Izbeigšanas gadījumi var būt saistīti ar darbības rezultātiem vai konkrētāk – ar Privātā partnera finansiālo stāvokli un korporatīvo darbību. Lai mazinātu izbeigšanas risku, līgumā būtu skaidri jādefinē saistību neizpildes gadījumi ar saprātīgi iestrādātiem indikatoriem, lai pirms izbeigšanas tiesību rašanās būtu jāsasniedz atbilstošs sliktas izpildes slieksnis. Ja iespējams, būtu jādod iespēja labot situāciju. Projektos, kas ietver vairāk nekā vienu sociālo mājokli, saistību neizpildes gadījums var attiekties gan uz vienu sociālo mājokli, gan uz visu projektu. Piemēram, Publiskais partneris varētu vēlēties zināmu elastību, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. Jebkurā gadījumā līgumā jābūt skaidram nodomam.
Publiskais partneris var mazināt risku, kas saistīts ar līguma izbeigšanas maksājuma rašanos, jo tas kontrolē līguma izbeigšanas paziņojuma izsniegšanu, kas to izraisa. Tam ir arī iespēja mazināt Privātā partnera saistību nepildīšanas risku pat pirms PPP līguma parakstīšanas, rūpīgi atlasot uzvarējušo pretendentu.
Publiskais partneris uzņemas risku, ka attiecīgais līguma izbeigšanas maksājums tiks veikts savlaicīgi un vajadzīgajā apmērā. Lai mazinātu risku, tam būs jāizvērtē, vai tas spēs samaksāt vienreizēju maksājumu, ja šāds liels maksājums nav paredzēts budžetā vai tam nav atbalsta no valsts kases. Publiskajam partnerim jebkurā gadījumā jāmēģina vienoties par saprātīgu atlikšanas periodu, kas būtu pietiekami ilgs, lai iegūtu vajadzīgos līdzekļus. Privātais partneris un tā aizdevēji parasti vēlēsies pēc iespējas ātrāk slēgt savu risku saistībā ar pārtraukto PPP projektu un izvairīties no Publiskā partnera kredītriska. Visticamāk, ka tie dos priekšroku vienreizējam maksājumam, jo īpaši Publiskā partnera saistību neizpildes gadījumā, kad līguma izbeigšanas iemesls ir nespēja veikt maksājumus. Dažos gadījumos no Publiskā partnera var lūgt sniegt kredīta nodrošinājumu par tā maksājumu saistībām.
Aizdevēji var nevēlēties atbrīvoties no nodrošinājuma tiesībām, kas attiecas uz PPP projekta aktīviem, kamēr nav veikti visi kompensācijas maksājumi. Tas var apgrūtināt attiecīgo aktīvu nodošanu atpakaļ Publiskajam partnerim. Noteiktos apstākļos Publiskais partneris var spēt vienoties par pagaidu risinājumu līguma izbeigšanas brīdī, piemēram, par vienošanos, saskaņā ar kuru tai ir tiesības piekļūt PPP projekta aktīviem laikposmā no līguma izbeigšanas dienas līdz brīdim, kad tiek izmaksāta visa līguma izbeigšanas kompensācija, ja vien Publiskais partneris izpilda maksājumu noteikumus attiecībā uz šo kompensāciju. Maz ticams, ka par šādu pieeju tiks panākta vienošanās līguma parakstīšanas brīdī, un būs skaidri jārisina atsevišķi jautājumi (piemēram, atbildība par aktīvu bojājumiem, kamēr tos izmanto Publiskais partneris).
Tiktāl, ciktāl sociālais mājoklis ir jānodod atpakaļ Publiskajam partnerim, Privātais partneris uzņemas risku, ka projekta līdzekļi un zeme tiks nodoti atpakaļ Publiskajam partnerim saskaņā ar līgumu un atbilst prasītajiem atdošanas nosacījumiem. Tas ir saistīts ar aktīvu uzturēšanu līguma darbības laikā un var būt sarežģīti, ņemot vērā vajadzību definēt attiecīgos aktīvu standartus. Apstākļi saistībā ar atdošanu dažādos PPP līgumos atšķirsies un būs atkarīgi no tādiem faktoriem kā: Publiskā partnera nodomi attiecībā uz PPP izmantošanu pēc tam, aktīva raksturs (piemēram, dzīvojamā fonda lietderīgās lietošanas laiks pēc sākotnējā PPP projekta termiņa), posms, kurā beidzas PPP līgums, vai darbības pārtraukšana notiek būvniecības vai ekspluatācijas laikā, un jebkādas prasības saskaņā ar attiecīgajā jurisdikcijā esošajiem tiesību aktiem. Lai mazinātu neparedzētu seku risku, līgumā būtu jānosaka prasības un process, tostarp Privātā partnera pienākumi veicināt efektīvu nodošanu, nodot attiecīgās licences un dokumentāciju un sadarboties ar Publisko partneri, lai objekts varētu turpināt pakalpojumu.
Lai mazinātu risku, ka aktīvi netiks atgriezti paredzētajā stāvoklī, līgumā jāiekļauj mehānisms apstākļu apsekošanai pirms līguma izbeigšanas un attiecīga sanācijas pieprasīšanai. Parasti līgumā ir paredzēts izveidot ieturēšanas fondu, lai finansētu sanāciju noteiktu laika periodu pirms līguma termiņa beigām, vai arī Privātajam partnerim nodrošināt kāda veida finanšu ķīlu. Visi līdzekļi, kas palikuši esošajos dzīves cikla fondos, ir pareizi jāizmanto un jādala. PPP līgumā skaidri jānosaka kārtība, kādā aktīvi tiks atgriezti, ja līgums tiks izbeigts pirms termiņa.
Atkarībā no sociālā mājokļa projekta vietējā mājokļu tirgus, Privātais partneris var būt gatavs uzņemties atlikušās vērtības risku un līguma beigās vai arī līgumu izbeidzot pirms termiņa paņemt dzīvojamo fondu un zemi, nevis to atdot. Iespēja to darīt būs atkarīga no piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz zemi un aktīviem, kā arī tirgus, kurā Privātais partneris izmantos vai pārdos mājokli pēc PPP līguma termiņa, kā arī PPP līgumā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Tomēr Privātā partnera finanšu modelis var būt atkarīgs no parāda un kapitāla atdeves, kas tiek izmaksāta projekta darbības laikā. Pat tad, ja līgumā ir paredzēts, ka Privātais partneris uzņemas atlikušās vērtības risku, tā cena praksē var atspoguļot nelielas korekcijas.
Privātais partneris var būt gatavs uzņemties risku, ka viņam tiks atstāts īpašums bez alternatīvas izmantošanas (ārpus PPP), ja tas novērtē risku kā tik zemu, ka tas ir neiedomājams.
Ja Privātais partneris uzņemas šādu atlikušās vērtības risku, tam vajadzētu radīt zemāku līguma cenu, pamatojoties uz to, ka Privātajam partnerim PPP termiņa beigās būs būtisks īpašums. Tāpat atlikušās vērtības risks ir lielā mērā atkarīgs no līguma stadijas, kad līgums tiek izbeigts pirms termiņa. PPP līgumā skaidri jānosaka kārtība, kādā veidā tiek risināts jautājums par atlikušo vērtību, ņemot vērā līguma stadiju līguma izbeigšanas brīdī.
Meklēt
Izvēlne
Iestatījumi
Aizvērt