Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

3. Ekspluatācija un uzturēšana

3.a. Atbildība par ekspluatāciju un uzturēšanu

Dažādos sektoros un projektos tiek izmantotas ļoti atšķirīgas prakses, lai noteiktu Privātā partnera sniedzamo uzturēšanas un (vai) ekspluatācijas pakalpojumu darbības jomu.

Šīs atšķirības ilustrē šādi piemēri:

  • dažos autoceļu projektos Privātajam partnerim ir jābūt pirmajam, kas reaģē gadījumos, kad transportlīdzekļiem rodas tehniskas problēmas, turpretī citos projektos pienākumu sniegt šo pakalpojumu saglabā Publiskais partneris (un iespējams slēdz apakšuzņēmuma līgumu ar kādu trešo pusi);
  • dažos izmitināšanas projektos (piemēram, skolas un slimnīcas) Privātajam partnerim ir jāsniedz ēdināšanas, tīrīšanas, apsardzes un (vai) veļas mazgāšanas pakalpojumi (un dažos gadījumos pat klīniskie pakalpojumi), turpretī citos – Privātajam partnerim ir tikai jāveic aktīva uzturēšana;
  • dažos projektos Publiskais partneris uzņemas atbildību par dažu aktīva komponentu un (vai) Privātā partnera nodrošinātā aktīva aprīkojuma (piemēram, ēdināšanas aprīkojuma skolā vai medicīniskā aprīkojuma slimnīcā) uzturēšanu vai nomaiņu.

NB! Eurostat piezīmes

Kā norādīts Publisko un privāto partnerību statistiskās uzskaites rokasgrāmatas (turpmāk – Rokasgrāmata) 2. nodaļā (angliski, latviski), lai projektu Noteikumu vajadzībām uzskatītu par PPP, Privātajam partnerim vismaz ir jābūt pienākumam uzturēt aktīvu atbilstošā stāvoklī līguma darbības laikā, lai to darītu pieejamu Publiskajam partnerim vai citiem galalietotājiem.

Šādā gadījumā tas, ka Privātā partnera pienākumos ietilpst vai neietilpst pakalpojumi, kas ir sekundāri salīdzinājumā ar aktīva uzturēšanu, neietekmē statistisko uzskaiti. Rokasgrāmatas 2. nodaļā (angliski, latviski) ir minēti to pakalpojumu piemēri, kurus Eurostat uzskata par sekundāriem.

Eurostat uzskata, ka tas, ka Publiskais partneris uzņemas pienākumu uzturēt un (vai) nomainīt kādu aktīva komponentu, ietekmē statistisko uzskaiti un ir statistiskajā uzskaitē SVARĪGS jautājums.

Tas, ka Publiskais partneris uzņemas pienākumu uzturēt un (vai) nomainīt jebkādu aprīkojumu, kuru ir nodrošinājis Privātais partneris, bet kas citādi neietilpst Privātā partnera pienākumos un nav saistīts ar aktīva pieejamību, neietekmē PPP statistisko uzskaiti. Tomēr, lai novērtētu paša aprīkojuma vai tā finansēšanas pasākumu statistisko uzskaiti, var būt nepieciešama atsevišķa analīze (sk. piezīmes Rokasgrāmatas 1. nodaļā (angliski, latviski).

3.b. Ekspluatācijas un uzturēšanas standarti

PPP līgumi nosaka standartus, saskaņā ar kuriem Privātajam partnerim ir jāekspluatē un jāuztur aktīvs. Dažādos projektos var ievērojami atšķirties gan konkrētie standarti, gan sekas, kas iestājas, ja Privātais partneris tos neizpilda. Tomēr tādu neizpildes gadījumu sekas, kuru dēļ aktīvs nav pieejams lietošanai, ir samazināti pamatdarbības maksājumi (sk. 4. tematu).

Parasti PPP līgumos nosaka kārtību, kādā tiek regulāri uzraudzīts un ziņots par to, vai Privātais partneris izpilda attiecīgos standartus. Lai gan var ievērojami atšķirties dažādos līgumos noteiktā sīki izstrādātā kārtība (tostarp uzraudzības un ziņošanas biežums un metodoloģija), vairums līgumu paredz, ka Privātajam partnerim ir pašam jāziņo par sevi un ka Publiskajam partnerim ir tiesības veikt papildu uzraudzību un (vai) auditēt Privātā partnera ziņojumus.

NB! Eurostat piezīmes

  • Eurostat uzskata, ka:
  • standartos, atbilstoši kuriem Privātajam partnerim ir jāveic aktīva ekspluatācija un uzturēšana, ir jānorāda vismaz apstākļi, kādos šo aktīvu tiešām var lietot;
  • kārtībai, kādā tiek uzraudzīts, vai Privātais partneris izpilda šos standartus, un kādā tiek ziņots par to, jābūt tādai, lai Publiskais partneris varētu Privātajam partnerim noteikt sankcijas par prasību neizpildi (sīkāku informāciju sk. 4. tematā).

Tāds PPP līgums, kas neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem, ietekmē statistisko uzskaiti, un šo PPP līgumu automātiski reģistrē valdības BILANCĒ.

3.c. Uzturēšanas plāns

PPP līgumos tiek prasīts, ka Privātajam partnerim ir jāveic gan plānotā uzturēšana, gan avārijas remonts, lai nodrošinātu aktīva atbilstību noteiktajiem standartiem.

Lielākajā daļā PPP līgumu noteikts, ka plānotā uzturēšana ir jāveic atbilstoši saskaņotam plānam vai programmai. Privātais partneris regulāri atjaunina uzturēšanas plānu vai programmu un iesniedz to Publiskajam partnerim apstiprināšanai.

NB! Eurostat piezīmes

Eurostat uzskata, ka noteikumi, saskaņā ar kuriem Publiskajam partnerim ir tiesīga apstiprināt uzturēšanas plānus vai programmas, neietekmē statistisko uzskaiti, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

  • Publiskā partnera apstiprinājums nemazina un neatceļ Privātā partnera atbildību par aktīva vai sniegto pakalpojumu nepilnībām. Citos gadījumos šis jautājums ir SVARĪGS statistiskajā uzskaitē;
  • PPP līgumā Privātajam partnerim nav noteikts pienākums uzņemties uzturēšanas izmaksas plānotajā laikā, ja tas var pierādīt, ka uzturēšanas atlikšana negatīvi neietekmēs aktīva stāvokli, pakalpojumus vai aktīva izmantošanu, ko veic Publiskais partneris vai galalietotāji. Citos gadījumos šis jautājums ir VIDĒJI SVARĪGS statistiskajā uzskaitē.

3.d. Uzturēšanas fonds

Mazākajā daļā PPP līgumu Privātajam partnerim nosaka pienākumu rezervēt naudu, lai finansētu turpmākās uzturēšanas saistības. Šis pienākums, kuru var piemērot Publiskais partneris, atšķiras no prasības veidot uzturēšanas naudas rezerves, ko Privātajam partnerim nosaka finansētāji.

Dažos PPP līgumos Publiskajam partnerim paredz tiesības saņemt daļu no finanšu ietaupījumiem, ko Privātais partneris rada, efektīvi pārvaldot uzturēšanas risku. Piemēram, Publiskais partneris var būt tiesīgs saņemt daļu no ietaupījumiem, ja faktiskās izmaksas, kas rodas Privātajam partnerim, uzturot aktīvu noteiktajiem standartiem atbilstošā stāvoklī (ko novērtē pēc noteiktiem intervāliem vai PPP līguma darbības termiņa beigās), ir zemākas nekā izmaksas, kas tika prognozētas, parakstot PPP līgumu.

NB! Eurostat piezīmes

Eurostat uzskata, ka noteikumi, saskaņā ar kuriem Privātajam partnerim ir jāveido uzturēšanas fonds, ietekmē statistisko uzskaiti, ja PPP līgums paredz arī to, ka Publiskais partneris:

  • uzņemas ar šo fondu saistīto risku, piemēram, tajā veicot iemaksas, lai segtu faktiskās uzturēšanas izmaksas (šajā gadījumā šis jautājums ir SVARĪGS statistiskajā uzskaitē); vai
  • saņem ar šo fondu saistītu atlīdzību, piemēram, saņemot daļu no fonda līdzekļu pārpalikuma vai visus šos līdzekļus, ja Privātā partnera aktīva uzturēšanas izmaksas ir mazākas, nekā tika prognozēts (šajā gadījumā PPP līgumu automātiski reģistrē valdības BILANCĒ).

 Neatkarīgi no īpašajiem noteikumiem par uzturēšanas fondiem visi pārējie mehānismi, kas Publiskajam partnerim paredz tiesības uz daļu no finansiālajiem ietaupījumiem, kas radušies Partnera īstenotās uzturēšanas riska pārvaldības dēļ (piemēram, saņemot visus ietaupījumus vai daļu no tiem, ja Privātajam partnerim faktiski rodas zemākas uzturēšanas izmaksas, nekā tas tika gaidīts), ietekmē statistisko uzskaiti, un PPP līgumu automātiski reģistrē valdības BILANCĒ.

3.e. Privātā partnera izpildes garantijas

Dažos PPP līgumos Privātajam partnerim ir jāsniedz Publiskajam partnerim trešās puses garantija par Privātā partnera vai tā galveno apakšuzņēmēju ekspluatācijas un uzturēšanas saistību izpildi. Šo garantiju var sniegt, piemēram, banka vai uzņēmums, kam pieder Privātā partnera pašu kapitāla daļa.

NB! Eurostat piezīmes

Eurostat uzskata, ka izpildes garantiju sniegšana Publiskajam partnerim neietekmē statistisko uzskaiti.

3.f. Personāla komplektēšanas jautājumi

Bieži PPP līgumos iekļauj noteikumus par personālu, kas būs iesaistīts Privātā partnera veiktajā projekta īstenošanā. Šie noteikumi var aptvert dažādus jautājumus, tostarp:

  • katras puses tiesības un pienākumus saistībā ar personāla pārcelšanu citā amatā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem gan PPP līguma darbības laikā, gan darbības termiņa beigās;
  • katras puses tiesības un pienākumus saistībā ar nodarbinātības un pensijas tiesību aizsardzību gan tam personālam, kas tiek pārcelts darbā Privātā partnera uzņēmumā, gan jaunpieņemtajam personālam;
  • saistības personāla pensiju jomā;
  • prasības attiecībā uz noteiktu kvalifikāciju un prasmēm, kā arī uz projekta īstenošanā iesaistīto personu atbilstību kritērijiem;
  • informācijas sniegšanu saistībā ar projekta īstenošanā iesaistīto personālu.

NB! Eurostat piezīmes

Eurostat uzskata, ka noteikumi par personāla komplektēšanas jautājumiem, kas saistīti ar projekta īstenošanu, neietekmē statistisko uzskaiti.

3.1. Veiktspējas un cenas risks

Skatīt vairāk

3.2. Darbības resursu risks

Skatīt vairāk

3.3. Intelektuālā īpašuma risks

Skatīt vairāk

3.4. Veselības aizsardzības un drošības risks

Skatīt vairāk

3.5. Uzturēšanas kvalitātes risks

Skatīt vairāk

3.6. Vandālisma risks

Skatīt vairāk

3.7. Privātā partnera kļūmes un maksātnespējas risks

Skatīt vairāk

3.8. Privātā partnera īpašumtiesību maiņas risks

Skatīt vairāk

3.9. Apakšuzņēmēja kļūmes un maksātnespējas risks

Skatīt vairāk

3.10. Publiskā partnera iesaistīšanās risks

Skatīt vairāk

3.11. Palielinātu ekspluatācijas izmaksu risks

Skatīt vairāk

3.12. Personāla komplektēšanas risks.

Skatīt vairāk

3.13. Mijiedarbības risks ar citiem pakalpojumiem

Skatīt vairāk

  • Publisks
  • Dalīts
  • Privāts

Palielinātām izmaksām un darbības posma kavējumiem var būt dažādi iemesli, sākot no kļūdām uzturēšanas izmaksu aprēķinos līdz ārkārtējiem laikapstākļiem. Papildus korekcijām saistībā ar inflāciju Privātais partneris kopumā uzņemas tādu notikumu risku, kas kavē veiktspēju un (vai) rada izmaksu pieaugumu, pārsniedzot modelētās izmaksas, ciktāl tie nav atvieglojumi, nepārvaramas varas vai kompensācijas notikumi, un netiek risināti, izmantojot citus īpaši pielāgotus noteikumus (piemēram, attiecībā uz Publiskā partnera statusa un prasību izmaiņām vai izmaiņām tiesību aktos).

Privātais partneris uzņemas risku izpildīt līgumā noteikto izpildes specifikāciju (t. i., nodrošinot, ka būvdarbi un darbības izpilde ir nepieciešamajā kvalitātē un līmenī). Uz pieejamību balstītā maksājumu struktūrā Privātā partnera maksājums var tikt samazināts, ja nav izpildīti pieejamības kritēriji un uz veiktspēju balstīti standarti. Piemēram, pieejamības kritēriji var būt saistīti ar pieejamo klašu un zonu skaitu konkrētos periodos, un darbības standarti var būt saistīti ar istabas temperatūru un tīrību vai grafiti noņemšanas pasākumiem. Ja konkrētus pieejamības kritērijus vai darbības rādītājus nevar izpildīt Publiskā partnera (vai citu valsts iestāžu) darbību vai neparedzētu apstākļu dēļ, Privātajam partnerim var būt tiesības uz atbrīvošanu no sekām (piemēram, ja to izraisījis atvieglojums, nepārvarama vara vai kompensācijas gadījums). Piemēram, tas var būt tad, ja Publiskā partnera mācībspēki nav pienācīgi uzraudzījuši skolēnus, kuri ir sabojājuši skolas īpašumu.

Publiskais partneris ir atbildīgs par izpildes režīma ieviešanu un par to, lai darbības specifikācijas būtu pieejamas un atbilstoši pielāgotas tam, ko Privātais partneris var nodrošināt, pamatojoties uz attiecīgajiem tirgus datiem un politikas mērķiem. Rādītāju piemērotību var novērtēt, ņemot vērā Publiskā partnera (vai citas valsts iestādes) sniegto līdzīgu pakalpojumu standartus, cenas un vērtības attiecību, projekta būtību un attiecīgo tirgu. Veiktspējas uzraudzība arī ļauj Publiskajam partnerim pārraudzīt pakalpojumu līmeni kopumā un, iespējams, saņemt agrīnu brīdinājumu par jautājumiem, kas jāuzlabo vai jānovērš.

Ja Publiskais partneris pieprasa, lai skolas telpas tiktu izmantotas arī citiem mērķiem (piemēram, sabiedriskai lietošanai brīvdienu periodos vai vakara nodarbībām, sporta aktivitātēm, stāvvietu izmantošanai u. c.), tad izpildes un samaksas režīmā tas ir jāņem vērā pēc vajadzības. Privātā partnera veiktās citas komerciālās darbības starp Privāto partneri un tā komerciālajiem darījumu partneriem parasti tiek dokumentētas atsevišķi.

Privātais partneris uzņemas galveno risku un atbildību, lai nodrošinātu nepārtrauktu projekta resursu piegādi (piemēram, apkopes aprīkojumu un materiālus) un pārvaldītu šo resursu izmaksas. Tam būs jāņem vērā, strukturējot piegādes kārtību.

Attiecībā uz komunālo pakalpojumu sniegšanu un izmaksām parasti tas ir Publiskā partnera risks, bet maksājumu mehānisms var ietvert izmaksu samazināšanas stimulēšanas pasākumus (labs piemērs energoefektivitātes veicināšanai). Publiskajam partnerim var būt jumta līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, un Privātajam partnerim, visticamāk, būs grūti pieņemt šo izmaksu risku, ciktāl patēriņš ir atkarīgs no to pušu rīcības, kuras tas nevar ietekmēt (piemēram, skolotāji un skolēni atstāj logus atvērtus).

Ja projekta darbības jomā ietilpst komunālo pakalpojumu sniegšana (piemēram, pašu vajadzībām paredzēta energoapgāde), tad tas būs Privātā partnera risks, ievērojot visus piemērojamos atvieglojumus. Lai risinātu patēriņa kontroli, līgumā var būt jāiekļauj robežvērtība, kuru pārsniedzot Publiskais partneris ir atbildīgs par komunālo pakalpojumu izmaksām, jo privātajam partnerim būs ierobežota kontrole pār lietotāju uzvedību.

 

Privātais partneris uzņemas risku iegūt visas attiecīgās licences skolas vai bērnudārza būvniecībai un ekspluatācijai vai pārvaldīšanai un intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad Publiskais partneris Privātajam partnerim uzdod noteiktus dizaina vai citus tehnoloģiskus risinājumus, un tādā gadījumā attiecīgo risku var dalīt vai uzņemties Publiskais partneris.

Privātajam partnerim ir jānodrošina, lai visas nepieciešamās licences pēc līguma darbības beigām tiktu nodotas Publiskajam partnerim (vai tā izvirzītajam jaunajam Privātajam partnerim), lai tas varētu turpināt būvniecību un (vai) ekspluatāciju vai tehnisko apkopi.

Riska sadalījums veselības aizsardzības un drošības jomā daļēji būs atkarīgs no atbildības par aktīvu darbību . Privātais partneris parasti uzņemas šo risku attiecībā uz tā operatīvo atbildību, kā arī attiecībā uz apkopes un remonta darbiem un citiem veselības aizsardzības un drošības aspektiem, kas saistīti ar Privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem Privātā partnera atbildību var mazināt, ja veselības un drošības incidentu izraisījis vai veicinājis Publiskais partneris, cita valsts struktūra un (vai) trešās personas.

Publiskais partneris parasti saglabā "ikdienas" atbildību par  veselības aizsardzību un drošību ekspluatācijā.

Parasti skolās un bērnudārzos ir stingras likumdošanas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

Izņemot gadījumus, kad tas rodas Publiskā partnera vai trešās personas pārkāpuma vai vainas dēļ, Privātais partneris parasti uzņemas miesas bojājumu, nāves un īpašuma bojājumu risku Publiskajam partnerim (un tās darbiniekiem un citam personālam), vai trešajām personām, kas rodas jebkādu būvniecības problēmu vai defektu un pastāvīgu apkopes vai remonta pakalpojumu dēļ.

Privātajam partnerim vajadzētu izņemt atbilstīgu apdrošināšanu, lai segtu savas iespējamās saistības, un parasti Publiskais partneris noteiks konkrētas minimālās apdrošināšanas prasības saskaņā ar PPP līgumu.

[privāts risks]
Privātais partneris uzņemsies galveno risku, lai izpildītu atbilstošos tehniskās apkopes standartus, kas noteikti darbības specifikācijā, lai skola vai bērnudārzs tiktu nodoti atpakaļ paredzētajā stāvoklī pēc līguma pirmstermiņa izbeigšanas vai termiņa beigām. Tas ietver ikdienas apkopi, kā arī aprites cikla apkopi un noteiktu aktīvu nomaiņu. Ja aktīvi netiek uzturēti saskaņā ar darbības specifikāciju, tiks ieturēti maksājumi.

Praksē dzīves cikla darbu novērtēšana var būt sarežģīta. Tam nepieciešama pieredze, un, ciktāl tas ir iespējams, Publiskais partneris var sniegt datus par dzīves cikla izmaksām. Tā kā PPP projektos uzturēšanas standarti bieži tiek noteikti augstākā līmenī nekā esošajos projektos, tāpēc dzīves cikla izmaksas, visticamāk, būs augstākas. Aprites cikla finansēšanas vai rezervēšanas mehānismi var mazināt aprites cikla risku, taču tos ir arī grūti adekvāti izstrādāt, un Publiskajam partnerim jāņem vērā, ka tie var ietekmēt riska sadali un naudas vērtību.

Privātā partnera iesaistīšanās projekta darbībā, uzturēšanā, pārvaldībā un atjaunošanā, kā arī sasaiste ar tiesībām uz maksājumu var sniegt vairākus ieguvumus. Tam būtu jāstimulē Privātā partnera lielāka rūpība gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā un jāpalielina aktīva lietderīgās lietošanas laiks.

Publiskais partneris var izveidot aktīva apsaimniekošanas komiteju, lai pārraudzītu Privātā partnera uzturēšanas pakalpojumu izpildi, kā arī oficiālu mehānismu, lai apspriestu un atrisinātu ar darbību saistītus jautājumus. Kopumā Publiskajam partnerim ir jāizvairās no pārmērīgas iejaukšanās Privātā partnera uzturēšanas pakalpojumu sniegšanā, lai nesamazinātu riska nodošanas priekšrocības.

Privātais partneris parasti uzņemas kopējo risku saistībā ar periodiskām un profilaktiskām apkopēm, avārijas apkopes darbiem, darbiem, kas izriet no projektēšanas vai būvniecības kļūdām un atsevišķos gadījumos par darbu, kas izriet no tehnoloģisku vai strukturālu izmaiņu ieviešanas. 

Esošie aktīvi projektā:  [dalīts risks]
Attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, risks ir jāuztic Privātajam partnerim, ciktāl ir zināms esošo aktīvu stāvoklis un turpmākos uzturēšanas darbus var pienācīgi novērtēt pieredzējis darbuzņēmējs. Dažos gadījumos Publiskajam partnerim var būt nepieciešams saglabāt dažu esošo aktīvu uzturēšanas vai slēpto defektu risku (un piemērotības mērķim standarti var būt attiecīgi jāpielāgo). 

Esošie (vai citi) aktīvi, kas saistīti ar projektu: [publisks risks]
Publiskajam partnerim var pieprasīt garantēt un aktīvi pārvaldīt esošo (vai citu) skolas ēku vai citu iekārtu un (vai) pakalpojumu uzturēšanu, kas integrējas projektā, ja tas ietekmē projekta ēku pieejamību.

Darbības posmā vandālisms parasti ir Privātā partnera risks , dažkārt ar robežvērtību, kuru pārsniedzot Publiskais partneris dalīs risku. Maksimālā robežvērtība būs atkarīga no riska veida un no tā, cik lielā mērā Privātais partneris var efektīvi ietekmēt vai mazināt risku, izmantojot konkrētus materiālus, ierobežojot piekļuvi noteiktām teritorijām utt. Piemēram, dažus materiālus var vieglāk notīrīt no grafiti.

Privātajam partnerim ir jāpilda savi pienākumi attiecībā uz vietas drošību un materiāliem, kas novērš un samazina vandālisma ietekmi vai varētu novērst vandālismu. Dažreiz tas ir risks, ar kuru Publiskajam partnerim var nākties dalīties, piemēram, ja Privātais partneris ir izpildījis visas prasības, bet nevar novērst vandālismu. Šo risku var dalīt, sniedzot privātajam partnerim atbrīvojumu no izpildes atskaitījumiem, kamēr kaitējums tiek novērsts, vai ar izmaksu segšanu. Būtiska būs arī apdrošināšanas pieejamība, kā arī tas, vai skolotāji, lai novērstu vandālisma rašanos, adekvāti veikuši uzraudzību mācību laikā. Ja citiem Publiskā partnera darbiniekiem ir drošības funkcijas, riska sadalījums būs atkarīgs no tā, vai viņi ir pienācīgi veikuši savus pienākumus.

Vandālisma risks var būt lielāks saistībā ar to, ka tā ir skola vai bērnudārzs, vai, ja apstākļi šajā reģionā ir tādi, ka vandālisms un kriminālpārkāpumi ir vairāk izplatīti.

Privātais partneris uzņemas risku, ka viņam nebūs nepieciešamo tehnisko vai finansiālo iespēju, lai nodrošinātu projektu saskaņā ar līgumu. Tomēr, tā kā šādu kļūmju sekas var radīt pakalpojumu pārtraukumus un neērtības Publiskajam partnerim un lietotājiem, kā arī iespējamās līgumsaistības Publiskajam partnerim, Publiskajam partnerim ir jāveic katra pretendenta rūpīga izvērtēšana, lai nodrošinātu, ka izvēlas īsto partneri projekta īstenošanai, ar kuru tas var izveidot vajadzīgās ilgtermiņa partnerattiecības un izpildīt visas tās vēlmes attiecībā uz sabiedrības iesaistīšanos un vietējo nodarbinātību un prasmju attīstību. 

Jebkuru līgumā noteikto ierobežojumu ievērošana attiecībā uz īpašumtiesību maiņu būs Privātā partnera risks. Publiskais partneris vēlas nodrošināt, lai Privātais partneris, kuram projekts piešķirts, paliktu iesaistīts un netiktu apieti ierobežojumi, piemēram, ārvalstu īpašumtiesībām uz kritisko infrastruktūru. Tā kā projekts tiek piešķirts, pamatojoties uz Privātā partnera tehniskajām zināšanām un finanšu resursiem, tas arī vēlēsies nodrošināt, lai galvenās puses, piemēram, mātesuzņēmuma sponsori (un apakšuzņēmēji) paliktu iesaistīti.

Publiskais partneris parasti aizliedz jebkādas izmaiņas Privātā partnera līdzdalībā uz noteiktu laiku (piemēram, bloķējot būvniecības periodu vai līdz pāris gadiem ekspluatācijas posmā), un pēc tam var noteikt režīmu, kas ierobežo kontroles maiņu bez piekrišanas vai arī, ja nevar izpildīt iepriekš saskaņotus kritērijus.

Publiskā partera vēlme pēc noteiktības par galveno dalībnieku iesaisti būs jāsabalansē ar Privātā sektora prasībām attiecībā uz elastību turpmākajos biznesa plānos. Tas jo īpaši attiecas uz kapitāla investoru tirgiem un papildu priekšrocībām, kas rodas, ļaujot kapitālu “pārstrādāt” turpmākiem projektiem.

Pārāk ierobežojoši noteikumi var atturēt ieguldījumus, tāpēc tas ir jānovērtē, ņemot vērā ieguvumus, ko Publiskais partneris gūst gan no pietiekamas konkurences nodrošināšanas piedāvājuma posmā, gan dodot pusēm iespēju atkārtoti izmantot savus ieguldījumus citos  projektos. Piemēram, kad projekts sāk darboties, finanšu investoriem, kuri meklē regulāru peļņu, var būt saprātīgi ieguldīt dažu sākotnējo (piemēram, būvniecības) sponsoru vietā.

Privātais partneris ir atbildīgs par saviem apakšuzņēmējiem un uzņemas visus saistītos riskus, ja vien Publiskais partneris nenosaka obligātus apakšuzņēmējus, un tādā gadījumā tam var būt jāuzņemas vai jāsadala noteikti ar apakšuzņēmējiem saistīti riski. Tomēr apakšuzņēmējiem ir jāiekļaujas Publiskā partnera veiktajā katra piedāvājuma novērtējumā saistībā ar Privāto partneri norādīto iemeslu dēļ.

Ar Publiskā partnera iesaistīšanos saistītais risks ir atkarīgs no iesaistīšanās iemesla un no tā, vai tas radies Privātā partnera vainas dēļ vai nē. Iesaistīšanās apstākļi ietver ārkārtas situācijas, kas saistītas ar neatliekamās palīdzības dienestiem, iejaukšanos, lai aizsargātu pret sociālajiem un vides riskiem un izpildītu juridisku pienākumu nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Publiskā partnera darbības joma un noteikumi ir būtisks banku uzticamības punkts, jo tas var ietekmēt pušu atbildību.

Privātā partnera vaina: [privāts risks]
Ja iejaukšanās notiek Privātā partnera vainas vai notikuma dēļ, par kuru tas ir atbildīgs, Privātais partneris būtībā uzņemas Publiskajam partnerim (un viņam pašam) radušos izmaksu risku.  

Nav privātā partnera vainas:  [publisks risks]
Šādā situācijā Publiskais partneris uzņemas risku un būs atbildīgs par savām izmaksām. Privātais partneris tiks atbrīvots no tā ietekmēto saistību izpildes, un viņam ir tiesības uz termiņa pagarināšanu un atvieglojumiem, pamatojoties uz kompensācijas gadījumu (izņemot gadījumus, kad iemesls ir saistīts ar citu noteikumu (piemēram, nepārvarama vara), un tādā gadījumā tiks piemērots šis noteikums). Privātajam partnerim būs tiesības uz pilnu samaksu, ievērojot noteiktus atskaitījumus, kā arī var tikt pieprasīta izmaksu kompensācija no Publiskā partnera.

Pieaugošām izmaksām un kavējumiem ekspluatācijas posmā var būt dažādi cēloņi, sākot no kļūdām uzturēšanas izmaksu aplēsēs līdz ekstremāliem laika apstākļiem. Papildus inflācijas korekcijām, Privātais partneris kopumā uzņemas tādu notikumu risku, kas kavē darbības rezultātus un (vai) rada izmaksu pieaugumu, pārsniedzot modelētās izmaksas, ciktāl tie nav atvieglojumi, nepārvaramas varas apstākļi vai kompensācija , un uz tiem neattiecas citi īpaši noteikumi (piemēram, attiecībā uz Publiskā partnera statusa vai prasību izmaiņām vai izmaiņām tiesību aktos).

Bieži PPP līgumos iekļauj noteikumus par personālu, kas būs iesaistīts Privātā partnera veiktajā projekta īstenošanā. Šie noteikumi var aptvert dažādus jautājumus, tostarp:

- katras puses tiesības un pienākumus saistībā ar personāla pārcelšanu citā amatā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem gan PPP līguma darbības laikā, gan darbības termiņa beigās;

- katras puses tiesības un pienākumus saistībā ar nodarbinātības un pensijas tiesību aizsardzību gan tam personālam, kas tiek pārcelts darbā Privātā partnera uzņēmumā, gan jaunpieņemtajam personālam;

- saistības personāla pensiju jomā;

- prasības attiecībā uz noteiktu kvalifikāciju un prasmēm, kā arī uz projekta īstenošanā iesaistīto personu atbilstību kritērijiem;

- informācijas sniegšanu saistībā ar projekta īstenošanā iesaistīto personālu.

Efektīvai projekta īstenošanai un izmaksu un ieguvumu sabalansēšanai Privātajam partnerim būtu jādod iespēja pašam komplektēt personālu, ja vien nav kādi būtiski sociālekonomiski iemesli, lai šo risku dalītu (piemēram, būtisks bezdarba pieaugums noteiktā pašvaldībā).

Lai gan Privātais partneris parasti vislabāk spēj pārvaldīt daudzus mijiedarbības riskus ekspluatācijas posmā, var būt gadījumi, kad šis risks ir jādala ar Publisko partneri vai jāuzņemas tam. Tas var būt gadījumos, kad ar projektu saskaras citi infrastruktūras vai valsts pārvaldīti pakalpojumi (piemēram, skolēnu autobusu pakalpojumi), un jo īpaši gadījumos, kad Publiskais partneris saglabā pamatpakalpojumus.

Tas ir īpaši svarīgi skolu projektos, kur pamata mācību pakalpojumus sniedz Publiskā partnera darbinieki. Ja Publiskā partnera (vai citu valsts iestāžu), tostarp to personāla, piegādātāju vai (apakšuzņēmēju), darbību dēļ (vai nepilnību dēļ) nevar izpildīt konkrētus pieejamības kritērijus vai darbības rādītājus, Publiskais partneris uzņemas attiecīgo risku, un Privātajam partnerim var būt tiesības uz atvieglojumu vai kompensāciju. Piemēram, ietekme var būt Publiskā partnera nodarbināto darbinieku (piemēram, mācībspēku) darbībām.

Atkarībā no noteikumiem, par kuriem puses ir vienojušās, atvieglojumi var būt piemēroti arī tad, ja tiek nelabvēlīgi ietekmēta Privātā partnera atļauto komercdarbību veikšana.