Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

12. Kompensācija, izbeidzot PPP līguma darbību pirms termiņa

Lielākā daļa PPP līgumu paredz, ka Publiskajam partnerim ir jāizmaksā Privātajam partnerim kompensācija, ja tā pirms termiņa izbeidz līguma darbību. Saskaņā ar turpmāko skaidrojumu maksājamās kompensācijas apmērs ir atkarīgs no apstākļiem, kuru dēļ tiek izbeigta līguma darbība. Atbildību par pašu aktīvu atkal uzņemsies Publiskais partneris vai, ja attiecībā uz aktīvu tiek rīkots atkārtots konkurss, trešā puse.

NB! Eurostat piezīmes

Eurostat attiecībā uz jebkuru situāciju, kurā līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa, uzskata, ka kompensācijas samaksāšanai nevajadzētu atcelt tās Privātā partnera saistības attiecībā pret Publisko partneri, kas bija spēkā pirms līguma darbības izbeigšanas (piemēram, Publiskā partnera atlīdzības prasījums Privātajam partnerim). PPP līguma noteikumi, kas nesaglabā saistības, kuras pastāvēja pirms līguma darbības izbeigšanas, ietekmē statistisko uzskaiti un ir SVARĪGS jautājums.

12.a. Kompensācija, izbeidzot PPP līguma darbību Partnera ... Lasīt vairāk

12.1. Līguma tirgus vērtības risks

Skatīt vairāk

12.2. Līguma izbeigšanās risks Publiskā partnera vainas dēļ

Skatīt vairāk

12.3. Līguma izbeigšanas risks tiesiskā regulējuma izmaiņu dēļ

Skatīt vairāk

12.4. Publiskā partnera ierosināta līguma izbeigšanas risks

Skatīt vairāk

12.5. Nepārvaramas varas līguma izbeigšanas risks

Skatīt vairāk

12.6. Līguma izbeigšanās risks Privātā partnera vainas dēļ

Skatīt vairāk

  • Publisks
  • Dalīts
  • Privāts
  • Vērtība

Lielākā daļa PPP līgumu paredz, ka Publiskajam partnerim ir jāizmaksā Privātajam partnerim kompensācija, ja tas pirms termiņa izbeidz līguma darbību. Visbiežāk izmantoto pieeju, saskaņā ar kuru Privātais partneris saņem kompensāciju, kas balstīta uz PPP līguma tirgus vērtību, kuru:

  • nosaka tirgus, kad tiek atkārtoti rīkots konkurss PPP līguma slēgšanai; vai
  • nosaka, aprēķinot, kāda būtu konkrētā PPP līguma tirgus vērtība.

Parasti PPP līgums Publiskajam partnerim dod tiesības izvēlēties pieeju (t. i., rīkot atkārtotu konkursu vai aprēķināt tirgus vērtību). Parasti uz tiesībām izvēlēties atkārtota konkursa rīkošanu attiecas nosacījums, ka līguma darbības izbeigšanas brīdī attiecīgā veida PPP līgumam attiecīgajā jurisdikcijā ir jābūt likvīdam tirgum. Parasti PPP līgumā nosaka, ka, ja šāda likvīda tirgus nav, ir jāaprēķina līguma tirgus vērtība. Parasti PPP līgumā Publiskajam partnerim (bet ne Privātajam partnerim) tiks ļauts jebkurā laikā pirms cenas piedāvājumu saņemšanas mainīt izvēli un izlemt atkārtota konkursa vietā aprēķināt vērtību.

Dažos PPP līgumos noteikts, ka atkārtota konkursa laikā Publiskajam partnerim ir jāturpina Privātajam partnerim veikt maksājumus, kuru apmēru atņem no galīgā kompensācijas maksājuma. Dažos PPP līgumos norāda arī termiņu (piemēram, divi gadi no līguma darbības izbeigšanas dienas), kurā Publiskajam partnerim ir jāpabeidz konkurss un jāizmaksā Privātajam partnerim atkārtotajā konkursā noskaidrotā līguma tirgus vērtība.

Dažos PPP līgumos netiek iekļauta iespēja rīkot atkārtotu konkursu, bet tā vietā tikai nosaka kompensācijas apmēru, pamatojoties uz aprēķināto līguma tirgus vērtību. Retāk PPP līgumos paredzēts tikai atkārtots konkurss.

Ja ir jāaprēķina līguma tirgus vērtība, parasti to dara saskaņā ar sīki izstrādātu metodoloģiju, kas norādīta PPP līgumā. Šī metodoloģija parasti paredz aprēķināt (uz neto pašreizējās vērtības bāzes) visu to maksājumu kopsummu, kurus Publiskais partneris ir prognozējis veikt atlikušajā PPP līguma darbības laikā, un visu to izmaksu neto vērtību, kuras ir prognozētas atlikušajā PPP līguma darbības laikā (tostarp visas neatbilstību novēršanas pasākumu izmaksas, kas radušās, ja Privātā partnera veiktā izpilde ir neapmierinoša).

Daži PPP līgumi paredz, ka pusēm ir jāvienojas par aprēķināto līguma tirgus vērtību, pamatojoties uz līgumā izklāstīto metodoloģiju (kā aprakstīts iepriekš), un, ja tas neizdodas, šī vērtība jānosaka līgumā norādītajā strīda izšķiršanas procedūrā. Retāk PPP līgumi paredz lūgt tirgus vērtību noteikt neatkarīgam ekspertam, arī pamatojoties uz līgumā izklāstīto metodoloģiju, bet dažos gadījumos jebkura puse var iesniegt šā neatkarīgā eksperta lēmumu pārskatīšanai līgumā norādītajā strīda izšķiršanas procesā.

Kompensācija.  Lai gan precīza pieeja ir atkarīga no līguma, pamatā ir princips, ka Publiskajam partnerim ir jāmaksā pilnīga kompensācija Privātajam partnerim tā, it kā PPP līgums būtu pilnībā izpildīts. Privātais partneris parasti saņem summu par pamatparādu (tostarp attiecīgā gadījumā riska ierobežošanas pārtraukšanas izmaksas), zemākā līmeņa parādu, kapitāla ieguldījumu un kapitāla atdeves līmeni, kam no Publiskā partnera viedokļa, ja iespējams, jāatspoguļo privātā uzņēmuma faktiskais darbības līmenis, iekļaujot arī atlaišanas un apakšuzņēmēju pārtraukumu izmaksas.

Publiskajam partnerim būtu jāsamazina izmaksājamā summa, ieskaitot Privātajam partnerim noteiktos atskaitījumus, piemēram, par apdrošināšanas ieņēmumiem, bankas kontiem, riska ierobežošanas tiesībām un uzturēšanas līdzekļu pārpalikumu.

Kompensācija: piemēro tos pašus principus, kas izklāstīti 12.2. riskā. Publiskais partneris var vienoties par samazinātu  maksājumu veikšanu attiecībā uz notikumiem, kur Publiskais partneris nav vainīgs. 

Kompensācija: Privātā partnera galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai tas saņemtu pilnīgu kompensāciju par šādu priekšlaicīgu izbeigšanu un spētu izpildīt savas atpakaļnodošanas saistības. Izbeigšanas maksājums tiks balstīts uz tiem pašiem principiem kā Publiskā partnera saistību nepildīšanas gadījumā. 

Publiskais partneris uzņemas risku par attiecīgā līguma izbeigšanas maksājuma veikšanu laikā un nepieciešamajā apmērā. Lai mazinātu neveiksmes risku, Publiskajam partnerim būs jāizvērtē, vai tas spēs maksāt vienreizēju maksājumu, ja tik liels maksājums nav iekļauts budžetā. Maksājums laika gaitā var būt vēlams, un Publiskajam partnerim jebkurā gadījumā jāmēģina vienoties par pietiekami ilgu saprātīgu labvēlības periodu, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus. Privātais partneris un tā aizdevēji parasti vēlas atbrīvoties no pārtraukta PPP projekta saistībām un pēc iespējas ātrāk izvairīties no Publiskā partnera kredītriska. Visticamāk, Privātais partneris dos priekšroku vienreizējai summai, jo īpaši Publiskā partnera saistību nepildīšanas gadījumā, ja visticamākais izbeigšanas iemesls ir nemaksāšana. 

Aizdevēji var nevēlēties atbrīvot PPP projekta aktīvu no nodrošinājuma, kamēr nav pilnībā samaksāti kompensācijas maksājumi. Tas var apgrūtināt attiecīgo aktīvu nodošanu atpakaļ Publiskajam partnerim. Noteiktos apstākļos Publiskais partneris līguma izbeigšanas laikā var vienoties par pagaidu risinājumu, piemēram, vienošanos, saskaņā ar kuru tai ir tiesības piekļūt PPP projekta aktīviem laika posmā no pārtraukšanas datuma līdz visas izbeigšanas kompensācijas samaksai, kamēr Publiskais partneris ievēro maksājuma nosacījumus attiecībā uz šādu kompensāciju. Par šādu pieeju diez vai tiks panākta vienošanās, parakstot līgumu, un būs skaidri jārisina daži jautājumi (piemēram, atbildība par īpašuma bojājumiem, kamēr Publiskais partneris to lieto). 

Kompensācija: Publiskais partneris maksā Privātajam partnerim līguma izbeigšanas kompensāciju, ievērojot principu, ka nepārvaramas varas gadījumos nav vainojama neviena no pusēm un ka finansiālās sekas ir jāsadala. Tā nav pilna apmēra kompensācija. Parasti tiks apmaksāts nenomaksātais prioritārais parāds (tostarp attiecīgā gadījumā riska ierobežošanas pārtraukšanas izmaksas), sākotnējais pašu kapitāls, atlaišanas maksājumi un apakšuzņēmēja pārtraukuma izmaksas, atskaitot visus piemērojamos atskaitījumus, līdzīgi kā Publiskā partnera saistību nepildīšanas gadījumā. Privātais partneris zaudēs visu savu prognozēto kapitāla atdevi (t.i. paredzamo peļņu), taču maksājums būs pietiekams, lai atmaksātu visu nesamaksāto augstākas prioritātes parādu, kas palīdzēs novērst banku bažas par to, vai parāds šajā izbeigšanas scenārijā tiks atmaksāts. Pašu kapitāla elements kalpos kā rezerve aizdevējiem, ja izbeigšanas maksājums nesedz 100% no neatmaksātā parāda. 

Kompensācija: Privātajam partnerim parasti ir tiesības uz kompensāciju, kas ir vienāda ar iepriekš noteiktu procentuālo daļu (apmēram 80-100%) no plānotā nenomaksātā parāda, atskaitot piemērojamos atskaitījumus, atlikušās vērtības sadali (ja piemērojams), un bez kapitāla kompensācijas. Šajā gadījumā aizdevēji ir ieinteresēti pienācīgi īstenot savas uzraudzības un iesaistīšanās tiesības, lai nodrošinātu, ka Privātais partneris nodrošina projektu apmierinoši, lai tas izvairītos no projekta pārtraukšanas un varētu atmaksāt visu aizdevējam nenomaksāto parādu. Paralēli var notikt (vai tikt uzskatīts par notikušu) atkārtots konkurss par līguma tirgus vērtību, un Privātajam partnerim izmaksātā kompensācija būs piedāvātā cena, no kuras atskaitīti piemērojamie atskaitījumi. Trešā alternatīva ir tāda, ka Privātais partneris saņem maksājumu, pamatojoties uz uzskaites vērtību. 

Jāievada riska nosaukums!
Riska apraksts


Jāizvēlās riska veids!
Jāievada riska nosaukums!
Riska apraksts


Jāizvēlās riska veids!
Pielāgot sīkdatņu izvēli