Palielinātām izmaksām un darbības posma kavējumiem var būt dažādi iemesli, sākot no kļūdām uzturēšanas izmaksu aprēķinos līdz ārkārtējiem laikapstākļiem. Papildus korekcijām saistībā ar inflāciju Privātais partneris kopumā uzņemas tādu notikumu risku, kas kavē veiktspēju un (vai) rada izmaksu pieaugumu, pārsniedzot modelētās izmaksas, ciktāl tie nav atvieglojumi, nepārvaramas varas vai kompensācijas notikumi, un netiek risināti, izmantojot citus īpaši pielāgotus noteikumus (piemēram, attiecībā uz Publiskā partnera statusa un prasību izmaiņām vai izmaiņām tiesību aktos).

Privātais partneris uzņemas risku, kas saistīts ar līgumā noteikto izpildes specifikāciju ievērošanu (t. i., nodrošinot, ka darbi un darbības rezultāti ir vajadzīgajā kvalitātē un līmenī). Uz pieejamību balstītā maksājuma struktūrā Privātā partnera maksājums var tikt samazināts, ja netiek ievēroti pieejamības kritēriji un uz izpildi balstīti standarti. Piemēram, pieejamības kritēriji var būt saistīti ar operāciju zāļu un palātu skaitu, kas ir atvērtas un darbojas konkrētos periodos (bieži vien noteiktām kritiskām telpām, piemēram, neatliekamās palīdzības un neatliekamās palīdzības nodaļai, ir lielāks pieejamības svērums nekā citām telpām), un darbības standarti var būt saistīti ar tīrības pamatrādītājiem vai reaģēšanu uz aprīkojuma remonta pasākumiem. Ja noteiktus pieejamības kritērijus vai darbības rādītājus nav iespējams izpildīt Publiskā partnera (vai citu valsts iestāžu) darbību vai neparedzētu apstākļu dēļ, Privātajam partnerim var būt tiesības uz atvieglojumiem (piemēram, ja tos izraisījis atvieglojums, nepārvaramas varas apstākļi vai kompensācijas gadījums). Piemēram, tas var notikt, ja Publiskā partnera personāls ir darbojies ar iekārtām tā, ka ir sabojāts slimnīcas īpašums.

Publiskais partneris ir atbildīgs par izpildes režīma ieviešanu un par to, lai darbības specifikācijas būtu pieejamas un atbilstoši pielāgotas tam, ko Privātais partneris var nodrošināt, pamatojoties uz attiecīgajiem tirgus datiem un politikas mērķiem. Rādītāju piemērotību var novērtēt, ņemot vērā Publiskā partnera (vai citas valsts iestādes) sniegto līdzīgu pakalpojumu standartus, cenas un vērtības attiecību, projekta būtību un attiecīgo tirgu. Veiktspējas uzraudzība arī ļauj Publiskajam partnerim pārraudzīt pakalpojumu līmeni kopumā un, iespējams, saņemt agrīnu brīdinājumu par jautājumiem, kas jāuzlabo vai jānovērš.

 Ja Publiskais partneris pieprasa, lai slimnīcas telpas tiktu izmantotas arī citiem mērķiem (piemēram, privātās slimnīcas izmantošanai nedēļas nogalēs), tad izpildes un maksājumu režīmā tas attiecīgi jāņem vērā. Ja Publiskais partneris pieprasa, lai Privātais partneris veiktu komercdarbību (piemēram, aptieku pārvaldību), to parasti dokumentē kā daļu no rezultātu specifikācijas un dokumentē ieņēmumu noteikumus.

Privātais partneris uzņemas galveno risku un atbildību, lai nodrošinātu nepārtrauktu projekta resursu piegādi (piemēram, apkopes aprīkojumu un materiālus) un pārvaldītu šo resursu izmaksas. Tam būs jāņem vērā, strukturējot piegādes kārtību.

Attiecībā uz komunālo pakalpojumu sniegšanu un izmaksām parasti tas ir Publiskā partnera risks, bet maksājumu mehānisms var ietvert izmaksu samazināšanas stimulēšanas pasākumus (labs piemērs energoefektivitātes veicināšanai). Publiskajam partnerim var būt jumta līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, un Privātajam partnerim, visticamāk, būs grūti pieņemt šo izmaksu risku, ciktāl patēriņš ir atkarīgs no to pušu rīcības, kuras tas nevar ietekmēt (piemēram, pacienti atstāj logus vaļā vai medicīnas iekārtas, kas patērē ievērojamu elektroenerģijas daudzumu).

Ja projekta darbības jomā ietilpst komunālo pakalpojumu sniegšana (piemēram, pašu vajadzībām paredzēta energoapgāde), tad tas būs Privātā partnera risks, ievērojot visus piemērojamos atvieglojumus. Lai risinātu patēriņa kontroli, līgumā var būt jāiekļauj robežvērtība, kuru pārsniedzot Publiskais partneris ir atbildīgs par komunālo pakalpojumu izmaksām, jo privātajam partnerim būs ierobežota kontrole pār lietotāju uzvedību.

Privātais partneris uzņemas risku iegūt visas attiecīgās licences slimnīcas būvniecībai un ekspluatācijai vai pārvaldīšanai un intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad Publiskais partneris Privātajam partnerim uzdod noteiktus dizaina vai citus tehnoloģiskus risinājumus, un tādā gadījumā attiecīgo risku var dalīt vai uzņemties Publiskais partneris.

Privātajam partnerim ir jānodrošina, lai visas nepieciešamās licences pēc līguma darbības beigām tiktu nodotas Publiskajam partnerim (vai tā izvirzītajam jaunajam Privātajam partnerim), lai tas varētu turpināt būvniecību un (vai) ekspluatāciju vai tehnisko apkopi.

Riska sadalījums veselības aizsardzības un drošības jomā daļēji būs atkarīgs no atbildības par aktīvu darbību . Privātais partneris parasti uzņemas šo risku attiecībā uz tā operatīvo atbildību, kā arī attiecībā uz apkopes un remonta darbiem un citiem veselības aizsardzības un drošības aspektiem, kas saistīti ar Privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem Privātā partnera atbildību var mazināt, ja veselības un drošības incidentu izraisījis vai veicinājis Publiskais partneris, cita valsts struktūra un (vai) trešās personas.

Ciktāl Publiskais partneris kontrolē aktīvu ekspluatācijas laikā, tas parasti saglabā "ikdienas" atbildību par veselības aizsardzību un drošību ekspluatācijā.

Izņemot gadījumus, kad tas rodas Publiskā partnera vai trešās personas pārkāpuma vai vainas dēļ, Privātais partneris parasti uzņemas miesas bojājumu, nāves un īpašuma bojājumu risku Publiskajam partnerim (un tās darbiniekiem un citam personālam), vai trešajām personām, kas rodas jebkādu būvniecības problēmu vai defektu un pastāvīgu apkopes vai remonta pakalpojumu dēļ.

Privātajam partnerim vajadzētu izņemt atbilstīgu apdrošināšanu, lai segtu savas iespējamās saistības, un parasti Publiskais partneris noteiks konkrētas minimālās apdrošināšanas prasības saskaņā ar PPP līgumu.

[privāts risks]
Privātais partneris uzņemsies galveno risku, lai izpildītu atbilstošos tehniskās apkopes standartus, kas noteikti darbības specifikācijā, lai slimnīca tiktu nodota atpakaļ paredzētajā stāvoklī pēc līguma pirmstermiņa izbeigšanas vai termiņa beigām. Tas ietver ikdienas apkopi, kā arī aprites cikla apkopi un noteiktu aktīvu nomaiņu. Ja aktīvi netiek uzturēti saskaņā ar darbības specifikāciju, tiks ieturēti maksājumi.

Praksē dzīves cikla darbu novērtēšana var būt sarežģīta. Tam nepieciešama pieredze, un, ciktāl tas ir iespējams, Publiskais partneris var sniegt datus par dzīves cikla izmaksām. Tā kā PPP projektos uzturēšanas standarti bieži tiek noteikti augstākā līmenī nekā esošajos projektos, tāpēc dzīves cikla izmaksas, visticamāk, būs augstākas. Aprites cikla finansēšanas vai rezervēšanas mehānismi var mazināt aprites cikla risku, taču tos ir arī grūti adekvāti izstrādāt, un Publiskajam partnerim jāņem vērā, ka tie var ietekmēt riska sadali un naudas vērtību.

Privātā partnera iesaistīšanās projekta darbībā, uzturēšanā, pārvaldībā un atjaunošanā, kā arī sasaiste ar tiesībām uz maksājumu var sniegt vairākus ieguvumus. Tam būtu jāstimulē Privātā partnera lielāka rūpība gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā un jāpalielina aktīva lietderīgās lietošanas laiks.

Publiskais partneris var izveidot slimnīcas apsaimniekošanas komiteju, lai pārraudzītu Privātā partnera uzturēšanas pakalpojumu izpildi, kā arī oficiālu mehānismu, lai apspriestu un atrisinātu ar darbību saistītus jautājumus. Kopumā Publiskajam partnerim ir jāizvairās no pārmērīgas iejaukšanās Privātā partnera uzturēšanas pakalpojumu sniegšanā, lai nesamazinātu riska nodošanas priekšrocības.

Privātais partneris parasti uzņemas kopējo risku saistībā ar periodiskām un profilaktiskām apkopēm, avārijas apkopes darbiem, darbiem, kas izriet no projektēšanas vai būvniecības kļūdām un atsevišķos gadījumos par darbu, kas izriet no tehnoloģisku vai strukturālu izmaiņu ieviešanas. 

Esošie aktīvi projektā:  [dalīts risks]
Attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, risks ir jāuztic Privātajam partnerim, ciktāl ir zināms esošo aktīvu stāvoklis un turpmākos uzturēšanas darbus var pienācīgi novērtēt pieredzējis darbuzņēmējs. Dažos gadījumos Publiskajam partnerim var būt nepieciešams saglabāt dažu esošo aktīvu uzturēšanas vai slēpto defektu risku (un piemērotības mērķim standarti var būt attiecīgi jāpielāgo). 

Esošie (vai citi) aktīvi, kas saistīti ar projektu: [publisks risks]
Publiskajam partnerim var pieprasīt garantēt un aktīvi pārvaldīt esošo (vai citu) slimnīcu ēku vai iekārtu uzturēšanu, kas integrējas projektā, ja tas ietekmē projekta ēku pieejamību.

Darbības posmā vandālisms parasti ir Privātā partnera risks , dažkārt ar robežvērtību, kuru pārsniedzot Publiskais partneris dalīs risku. Maksimālā robežvērtība būs atkarīga no riska veida un no tā, cik lielā mērā Privātais partneris var efektīvi ietekmēt vai mazināt risku, izmantojot konkrētus materiālus, ierobežojot piekļuvi noteiktām teritorijām utt. Piemēram, dažus materiālus var vieglāk notīrīt no grafiti.

Privātajam partnerim ir jāpilda savi pienākumi attiecībā uz vietas drošību un materiāliem, kas novērš un samazina vandālisma ietekmi vai varētu novērst vandālismu. Dažreiz tas ir risks, ar kuru Publiskajam partnerim var nākties dalīties, piemēram, ja Privātais partneris ir izpildījis visas prasības, bet nevar novērst vandālismu. Šo risku var dalīt, sniedzot privātajam partnerim atbrīvojumu no izpildes atskaitījumiem, kamēr kaitējums tiek novērsts, vai ar izmaksu segšanu. Būtiska būs arī apdrošināšanas pieejamība. Tāpat, ja citiem Publiskā partnera darbiniekiem ir drošības funkcijas, riska sadalījums būs atkarīgs no tā, vai viņi ir pienācīgi veikuši savus pienākumus.

Vandālisma risks var būt lielāks, ja apstākļi šajā reģionā ir tādi, ka vandālisms un kriminālpārkāpumi ir vairāk izplatīti.

Privātais partneris uzņemas risku, ka viņam nebūs nepieciešamo tehnisko vai finansiālo iespēju, lai nodrošinātu projektu saskaņā ar līgumu. Tomēr, tā kā šādu kļūmju sekas var radīt pakalpojumu pārtraukumus un neērtības Publiskajam partnerim un pacientiem, kā arī iespējamās līgumsaistības Publiskajam partnerim, Publiskajam partnerim ir jāveic katra pretendenta rūpīga izvērtēšana, lai nodrošinātu, ka izvēlas īsto partneri projekta īstenošanai, ar kuru tas var izveidot vajadzīgās ilgtermiņa partnerattiecības un izpildīt visas tās vēlmes attiecībā uz sabiedrības iesaistīšanos un vietējo nodarbinātību un prasmju attīstību. 

Jebkuru līgumā noteikto ierobežojumu ievērošana attiecībā uz īpašumtiesību maiņu būs Privātā partnera risks. Publiskais partneris vēlas nodrošināt, lai Privātais partneris, kuram projekts piešķirts, paliktu iesaistīts un netiktu apieti ierobežojumi, piemēram, ārvalstu īpašumtiesībām uz kritisko infrastruktūru. Tā kā projekts tiek piešķirts, pamatojoties uz Privātā partnera tehniskajām zināšanām un finanšu resursiem, tas arī vēlēsies nodrošināt, lai galvenās puses, piemēram, mātesuzņēmuma sponsori (un apakšuzņēmēji) paliktu iesaistīti.

Publiskais partneris parasti aizliedz jebkādas izmaiņas Privātā partnera līdzdalībā uz noteiktu laiku (piemēram, bloķējot būvniecības periodu vai līdz pāris gadiem ekspluatācijas posmā), un pēc tam var noteikt režīmu, kas ierobežo kontroles maiņu bez piekrišanas vai arī, ja nevar izpildīt iepriekš saskaņotus kritērijus.

Publiskā partera vēlme pēc noteiktības par galveno dalībnieku iesaisti būs jāsabalansē ar Privātā sektora prasībām attiecībā uz elastību turpmākajos biznesa plānos. Tas jo īpaši attiecas uz kapitāla investoru tirgiem un papildu priekšrocībām, kas rodas, ļaujot kapitālu “pārstrādāt” turpmākiem projektiem.

Pārāk ierobežojoši noteikumi var atturēt ieguldījumus, tāpēc tas ir jānovērtē, ņemot vērā ieguvumus, ko Publiskais partneris gūst gan no pietiekamas konkurences nodrošināšanas piedāvājuma posmā, gan dodot pusēm iespēju atkārtoti izmantot savus ieguldījumus citos  projektos. Piemēram, kad projekts sāk darboties, finanšu investoriem, kuri meklē regulāru peļņu, var būt saprātīgi ieguldīt dažu sākotnējo (piemēram, būvniecības) sponsoru vietā.

Privātais partneris ir atbildīgs par saviem apakšuzņēmējiem un uzņemas visus saistītos riskus, ja vien Publiskais partneris nenosaka obligātus apakšuzņēmējus, un tādā gadījumā tam var būt jāuzņemas vai jāsadala noteikti ar apakšuzņēmējiem saistīti riski. Tomēr apakšuzņēmējiem ir jāiekļaujas Publiskā partnera veiktajā katra piedāvājuma novērtējumā saistībā ar Privāto partneri norādīto iemeslu dēļ.

Ar Publiskā partnera iesaistīšanos saistītais risks ir atkarīgs no iesaistīšanās iemesla un no tā, vai tas radies Privātā partnera vainas dēļ vai nē. Iesaistīšanās apstākļi ietver ārkārtas situācijas, kas saistītas ar neatliekamās palīdzības dienestiem, iejaukšanos, lai aizsargātu pret sociālajiem un vides riskiem un izpildītu juridisku pienākumu nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Publiskā partnera darbības joma un noteikumi ir būtisks banku uzticamības punkts, jo tas var ietekmēt pušu atbildību.

Privātā partnera vaina: [privāts risks]
Ja iejaukšanās notiek Privātā partnera vainas vai notikuma dēļ, par kuru tas ir atbildīgs, Privātais partneris būtībā uzņemas Publiskajam partnerim (un viņam pašam) radušos izmaksu risku.  

Nav privātā partnera vainas:  [publisks risks]
Šādā situācijā Publiskais partneris uzņemas risku un būs atbildīgs par savām izmaksām. Privātais partneris tiks atbrīvots no tā ietekmēto saistību izpildes, un viņam ir tiesības uz termiņa pagarināšanu un atvieglojumiem, pamatojoties uz kompensācijas gadījumu (izņemot gadījumus, kad iemesls ir saistīts ar citu noteikumu (piemēram, nepārvarama vara), un tādā gadījumā tiks piemērots šis noteikums). Privātajam partnerim būs tiesības uz pilnu samaksu, ievērojot noteiktus atskaitījumus, kā arī var tikt pieprasīta izmaksu kompensācija no Publiskā partnera.

Pieaugošām izmaksām un kavējumiem ekspluatācijas posmā var būt dažādi cēloņi, sākot no kļūdām uzturēšanas izmaksu aplēsēs līdz ekstremāliem laika apstākļiem. Papildus inflācijas korekcijām, Privātais partneris kopumā uzņemas tādu notikumu risku, kas kavē darbības rezultātus un (vai) rada izmaksu pieaugumu, pārsniedzot modelētās izmaksas, ciktāl tie nav atvieglojumi, nepārvaramas varas apstākļi vai kompensācija , un uz tiem neattiecas citi īpaši noteikumi (piemēram, attiecībā uz Publiskā partnera statusa vai prasību izmaiņām vai izmaiņām tiesību aktos).

Bieži PPP līgumos iekļauj noteikumus par personālu, kas būs iesaistīts Privātā partnera veiktajā projekta īstenošanā. Šie noteikumi var aptvert dažādus jautājumus, tostarp:

- katras puses tiesības un pienākumus saistībā ar personāla pārcelšanu citā amatā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem gan PPP līguma darbības laikā, gan darbības termiņa beigās;

- katras puses tiesības un pienākumus saistībā ar nodarbinātības un pensijas tiesību aizsardzību gan tam personālam, kas tiek pārcelts darbā Privātā partnera uzņēmumā, gan jaunpieņemtajam personālam;

- saistības personāla pensiju jomā;

- prasības attiecībā uz noteiktu kvalifikāciju un prasmēm, kā arī uz projekta īstenošanā iesaistīto personu atbilstību kritērijiem;

- informācijas sniegšanu saistībā ar projekta īstenošanā iesaistīto personālu.

Efektīvai projekta īstenošanai un izmaksu un ieguvumu sabalansēšanai Privātajam partnerim būtu jādod iespēja pašam komplektēt personālu, ja vien nav kādi būtiski sociālekonomiski iemesli, lai šo risku dalītu (piemēram, būtisks bezdarba pieaugums noteiktā pašvaldībā).

Lai gan Privātais partneris parasti vislabāk spēj pārvaldīt daudzus mijiedarbības riskus ekspluatācijas posmā, var būt gadījumi, kad šis risks ir jādala ar Publisko partneri vai jāuzņemas tam. Tas var būt gadījumos, ja Publiskais partneris saglabā klīnisko un citu ekspluatācijas un (vai) tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu.

Ja konkrētus pieejamības kritērijus vai darbības rādītājus nevar izpildīt Publiskā partnera (vai citu valsts struktūru), tostarp tā personāla, piegādātāju vai (apakš)līgumslēdzēju darbību dēļ, Publiskais partneris uzņemas attiecīgo risku, un Privātajam partnerim var būt tiesības uz atbrīvojumu (piemēram, ja to izraisījis kompensācijas gadījums). Ietekmi var radīt Publiskā partnera nodarbināto darbinieku (piemēram, klīniskā personāla) rīcība. 

Atkarībā no noteikumiem, par kuriem puses ir vienojušās, atvieglojumi var būt piemēroti arī tad, ja tiek nelabvēlīgi ietekmēta Privātā partnera atļauto komercdarbību veikšana.