Parasti PPP līgumos norāda, kāda veida apdrošināšana Privātajam partnerim (vismaz) ir nepieciešama būvniecības posmā un darbības posmā. Parasti obligātajā apdrošināšanā ietilpst:
Turklāt PPP līgumos parasti norāda pamata nosacījumus katram no obligātajiem apdrošināšanas veidiem (piemēram, apdrošināmās puses, apdrošināšanas periods, minimālais apdrošināšanas segums, maksimālais pašrisks un, īpaši iekļāvumi un izņēmumi), kā arī iekļauj šādas prasības:
[privāts risks]
Parasti PPP līgumos norāda, kāda veida minimālā apdrošināšana Privātajam partnerim ir nepieciešama būvniecības posmā un darbības posmā.
Parasti PPP līgumos nosaka, ka Privātajam partnerim ir jāapdrošina īpašums pret bojājumiem un, ja aktīvs ir sabojāts, jāizmanto šīs apdrošināšanas atlīdzība, lai atjaunotu aktīvu. Parasti tajos iekļauta kārtība, kādā Publiskais partneris vienojas ar Privāto partneri par aktīva atjaunošanas priekšlikumiem, plāniem un grafikiem.
Atbildību par nepieciešamo apdrošināšanu un ar to saistītām izmaksām parasti sedz Privātais partneris.
Priekšizpētes ietvaros Publiskajam partnerim būtu jāapsver, kāda apdrošināšana ir nepieciešama un pieejama par samērīgu prēmiju un vai apdrošināšana varētu kļūt nepieejama (vai pārāk dārga) projektam, ņemot vērā atrašanās vietu un citus būtiskus faktorus. Tas ir būtiski, lai novērtētu riska sadalījumu attiecīgajiem notikumiem (piemēram, nepārvaramas varas riska sadalījumam) un Privātais partneris varētu noteikt cenu saviem riskiem.
Var būt vajadzīgi dažādi režīmi un riska sadalījums attiecībā uz citām blakusprasībām, piemēram, citiem obligātiem pakalpojumiem vai citām publiskām struktūrām. Privātā partnera risks būs apdrošināšana attiecībā uz fakultatīvo komercdarbību.
[dalīts risks, no apstākļiem atkarīgs risks]
Dārgāka prēmija: Ja pieprasītās apdrošināšanas izmaksas ievērojami palielinās (nekļūstot pārmērīgi augstas), puses parasti dala risku, vai nu izmantojot saskaņotu izmaksu palielināšanās mehānismu līdz maksimālajai robežai, vai vienošanos par procentuālu sadalījumu. Tas ļauj Publiskajam partnerim noteikt neparedzētos gadījumus, par kuriem ir noteikta šī riska cena.
[dalīts risks]
Atbildību par nepieciešamo apdrošināšanu un ar to saistītās izmaksas parasti sedz Privātais partneris. Tomēr PPP līgumi parasti ietver arī noteikumus, lai novērstu risku, ka apdrošināšana kļūst nepieejama vai pieejama tikai par izmaksām, kas pārsniedz līmeni, par kādu Privātais partneris var noteikt cenu saprātīgos neparedzētos gadījumos. Tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad neapdrošināšana ir saistīta ar faktoriem, kas nav saistīti ar Privāto partneri. Ja neviena no pusēm nevar labāk kontrolēt risku, ka apdrošināšanas segums attiecībā uz pamatpakalpojumiem kļūst nepieejams vai kļūst dārgāks, tas parasti ir dalīts risks. Tas, kā tas tiks risināts, būs atkarīgs no konkrētā projekta.
Priekšizpētes ietvaros Publiskajam partnerim jāapsver, kādas apdrošināšanas ir nepieciešamas un pieejamas par saprātīgu prēmiju un vai apdrošināšana projektam var kļūt nepieejama (vai pārāk dārga), ņemot vērā atrašanās vietu un citus būtiskus faktorus. Tas ir būtiski, lai novērtētu riska sadalījumu attiecīgiem notikumiem (piemēram, nepārvaramas varas riska sadale) un lai Privātais partneris noteiktu riskus.
Var būt nepieciešami dažādi režīmi un riska sadale attiecībā uz citām blakusprasībām, piemēram, citiem obligātajiem pakalpojumiem citām publiskām struktūrām. Apdrošināšana attiecībā uz papildus komercdarbībām tiks uzņemta ar Privātā partnera risku.
Nepieejamība: Standarta pieeja attīstītos tirgos, lai pārvaldītu apdrošināšanas nepieejamību, ir tāda, ka gadījumos, kad nepieciešamā apdrošināšana kļūst nepieejama, līgumā parasti ir noteikts, ka pusēm jāmēģina vienoties par risinājumu neapdrošināmā riska pārvaldībai, un Privātais partneris tiek atbrīvots no sava pienākuma noslēgt līgumu par nepieciešamo apdrošināšanu, ciktāl nepieejamība nav radusies tā rīcības dēļ. Ja risinājums netiek panākts, Publiskajam partnerim parasti tiek dota iespēja vai nu izbeigt projektu, vai turpināt projektu kā "pēdējās iespējas apdrošinātājam" (t.i., efektīvi apdrošināties un (vai) ieviest savu apdrošināšanas segumu un izmaksāt riska gadījumā), ja Publiskais partneris izvēlas uzņemties atbildību par neapdrošināmo risku.
Neapdrošināšanas gadījuma rašanās: izmantojot attīstīta tirgus standarta pieeju, ja notiek neapdrošināšanas gadījums, Publiskais partneris var:
(a) izbeigt līgumu (parasti nepārvaramas varas gadījumā, kam pieskaitīti attiecīgie trešās puses atbildības maksājumi) vai
(b) samaksāt Privātajam partnerim apdrošināšanas ieņēmumu ekvivalentu un turpināt projektu. Pieeja darba attiecību izbeigšanas kompensācijai atspoguļo vispārēju piekrišanu, ka neapdrošināšana nav nevienas puses vaina un tai vajadzētu būt dalītam riskam.
Nepieejamība vainas dēļ: [no apstākļiem atkarīgs risks]
Šo risku ietekmēs nepieejamības iemesls. Kā norādīts iepriekš, noteikumi ir jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl Privātais partneris nav atbildīgs par apdrošināšanas nepieejamību. Tāpat, ja nepieejamību izraisījusi Pasūtītāja rīcība, Privātais partneris var vēlēties vienoties par tiesībām izbeigt līgumu, ja pamatrisks kļūst neapdrošināms.
Privātais partneris un jo īpaši tā aizdevēji rūpīgi izvērtēs Publiskā partnera kredītspēju un spēju segt saistības gadījumā, ja iestājas neapdrošināšanas gadījums. Tas ir iemesls, kāpēc šī pozīcija var būt vairāk iespējama ekonomiski stabilos tirgos.